Stāsts kuru izlasot, acīs saskrien asaras.. Ir cilvēki un ir necilvēki. Lasiet rakstu un paši sapratīsiet! Raksts turpinājumā!
Tās sestdienas pastaigas laikā Rauls Marins Seha nemaz neaizdomājās, ka varētu notikt kaut kas īpašs. Kā jebkurā citā dienā viņš šķērsoja mazo upīti, neievērojot neko neparastu. Nejauši puisis pamanīja netīru iesaiņojumu, kura vakar tur vēl nebija. Uz īsu mirkli puisim likās, ka netīrais iesaiņojums pakustējās. Baidoties tuvoties kādam, iespējams, bīstamam dzīvniekam Rauls lēnām tuvojās nupat atrastajam iesaiņojumam. Pavisam lēnām Rauls mēģināja atvērt aizvērto iesaiņojumu, lai tiktu klāt tai radībai, kura, cik noprotams, bija iekšpus. Viņš visu mēģināja nofilmēt ar telefona kameru.
Visai ātri notinis iesaiņojuma audumu, puisis bija šokēts. Iekšpusē atradās mazulis. Mazā meitenīte izskatījās kā nupat dzimusi – nabas saite joprojām karājās no viņas niecīgā vēderiņa. Rauls, lai arī pilnībā šokēts, tomēr paņēma mazuli un steidzās uz tuvējo slimnīcu.
Raula un tikko dzimušās meitenītes tikšanās bija likteņa pirksts. Slimnīcā mediķi paspēja jaundzimušajai meitenītei sniegt laicīgu nepieciešamo palīdzību.
Pie mazās meitenītes sākotnēji nebija nekādas informācijas par tās vecākiem, arī vēlāk nekāda jauna informācija neparādījās. Laimīgi, ka jaunais vīrietis bija sajutis īpašu saiti ar mazo meitenīti un tādēļ izlēma viņu adoptēt.
Raula ģimene pilnībā atbalstīja viņa lēmumu. Jaunais tētis nekad nebija redzēts vēl laimīgāks kā ar mazo meitiņu uz rokām. Brīnumaini, kā liktenis viņus saveda kopā ar meitenīti īstajā laikā un īstajā vietā.
Mazās meitenītes dzīve sākās patiešām traģiski. Šādu likteni negribētos novēlēt nevienam. Tomēr, tieši šis liktenis saveda mazo meiteni kopā ar Raulu, pasargājot viņu no bezatbildīgiem bioloģiskajiem vecākiem. Atliek vien mazajai princesei novēlēt veiksmi turpmāk, jo to viņa pilnīgi noteikti ir pelnījusi.
