- Ak, tā tas notiek! Blēžī… Kamēr es esmu prom, jūs te jauki sarunājaties..! – viņš uzbruka. – Kāpēc Tu nenāc, ka es te esmu?
Pirms es paspēju atbildēt uz viņa apgalvojumiem, viņš man iesita pa seju. Kad mana sieva sāka kliegt, es nolēmu nepasliktināt situāciju un nenovest to līdz grēkam, atkāpjoties savā istabā.
Kā es saprotu, viņš nav vienkāršs vīrietis un sieva viņu klausa. Galu galā ar tādu tirānu tas arī viņai varētu trāpīt pa seju.
Kādu dienu mūsu vecākā meita ieradās ciemos ar savu līgavaini. Protams, viņi palika pie manas bijušās sievas. Viņa ienāca tikai uz dažām minūtēm un teica, ka viņi plāno rīt cept gaļu.. Es personīgi to uztvēru kā ielūgumu…
Pienāca nākamā diena, es grasījos iet ciemos. Bet no manas meitas nebija zvanu. Izdzirdējusi, ka viņi rosās pa pagalmu un jau kurina mangali, paņēmu gardumus un devos pie viņiem. Ieejot pagalmā sapratu, ka ne mana bijusī sieva, ne viņas partneris negaida manu apciemojumu.
Apsēdies pie galda, meita mani iepazīstināja ar savu līgavaini, un mēs mazliet iedzērām. Tobrīd Pāvels cepa gaļu un skatījās manā virzienā. Es nesapratu viņa nostāju, jo nenācu pie viņa, bet gan lai redzētu savu bērnu.
- Nu cik ilgi tu te sēdēsi? Mēs sēdīsimies pie galda! – Paša asi iesaucās.
- Es nenācu pie tevis, es atnācu pie savas meitas! – es atbildēju uz viņa uzbraucienu.
Tas viss notika sekundes daļā. Viņš ar dūrēm pielidoja pie manis, un sākās kautiņš. Grils aizlidoja uz sāniem, galds gulēja otrādi. Viņi mūs centās izšķirt. Mana bijusī sieva raudāja un vaimanāja, meita lūdza, lai braucam pie viņas uz mājām.
Nākamajā dienā mana meita pati ieradās pie manis.
- Kā Tu izrīkojies? Apkaunoji mani drauga priekš! Māti novedi.. Un kurš vispār Tevi aicināja?
Es biju apmulsusis, man bija sāpīgi to dzirdēt no tik tuva cilvēka. Es nevarēju savai meitai paskaidrot, ka arī es esmu daļa no viņas ģimenes, lai gan mēs ar mammu esam šķīrušies. Kāpēc viņa nostājās pilnīgi sveša cilvēka pusē, neaicinot ciemos savu tēvu, man ir pilnīgi nesaprotami. Un es nezinu, kā uzvesties tālāk un ko darīt..
