Reiz atgriezāmies no tālāka brauciena. Bija lieliska diena, spīdēja rāma rudens saule. Ceļš nebija pārslogots, brauciens komfortabls. Pēkšņi mana ceļabiedrene teica, ka vēlas ēst. Es pabrīnījos, jo nesen bijām paēduši. Taču nogriezos pie tuvākā restorāna. Ēst vēljoprojām negribējās. Pusstunda – un atkal bijām jau ceļā.
Nebijām nbraukuši ne puskilometru, kad priekšā uz ceļa ieraudzījām baismīgu avāriju. Divas mašīnas pilnībā samīcītas, daudzas cietušas. Lēnām braucot gar pašu ceļa malu, es pa atvērto logu dzirdēju, kā kāda sieviete kliedz telefonā, ka avārija notikusi pirms pusstundas, bet ātrie vēl nebrauc…Protams, nav man īsti tādas parliecības, ka, ja manu ceļabiedreni nebūtu pārņēmis tāds “pēkšņais izsalkums”, mēs noteikti būtu cietuši – jo tādos gadījumos vispār grūti kaut ko zināt pilnīgi noteikti. Taču to, ka brīžos, kad viņa ir “pareizajā stavoklī” viņa nekad nenonāk satiksmes sastrēgumos, es zinu noteikti.
Krieviski vārda Ведьма izcelsme ir no vārda «ведать». (Latviski to pateikt nevar). Zināt.
“SKAIDRA”, KLUSA ZINĀŠANA SIEVIETĒM PIEMĪT DAUDZ BIEŽĀK KĀ VĪRIEŠIEM. TĀ IR BRĪNIŠĶĪGA DĀVANA UN SMAGA NASTA VIENLAICĪGI.
Sieviete, kura sāk apzināties savu Spēku, rada nestabiila un haotiska radījuma iespaidu. Kā nu ne! Vairākums gadījumu viņa nav spējīga ne aprakstīt, ne padalīties ar savu jauno pieredzi, ne paskaidrot, ne izskaidrot to, ko zin, saprot un jūt. Tieši šajā bezspēcības etapā arī izlien sievietes emocionalitātes anakonda.
Vīrieši ir stabili. Viņu refleksijas impulss gandrīz vienmēr iziet caur apdomas un apsvēršanas filtru. Tur tas arī dziest. Vai, kā minimums, vājinās.
VĀRDS “HISTĒRIĶIS” TĀ ARĪ NEKAD NEKĻŪS VĪRIEŠA. PAT TAD, JA TO ATTIECINĀS UZ VĪRIETI.
Līdz zināmam vecumam es biju pārliecināts, ka sievietes emocionalitāte ir ļaunums. Mana māte neizpauda savas pozitīvās emocijas, bet nevarēja atteikties no graujošajām. Taču ar laiku, pieaugot, es sāku satikt citas sievietes un sapratu, ka emocionalitāte var būt neizsīkstošs avots.
KAUT REIZI PIEREDZĒJIS ŠO VILKMI, VĪRIETIS TO MEKLĒS VISU ATLIKUŠO MŪŽU.
Nevaru atturēties no analoģijas: iedomājaties pašu briesmīgāko negaisu, kuru esat redzējuši savā mūžā. Pērkona grāvieni satricina visu apkārtni. Šķiet, ka zibens spērieni izspers zemi no kājapakšas. Briesmīgi! Taču šajā enerģijas viesulī ir kas biedējoši pievelkošs. Mainās gaiss. Viss apkārt pildās ar elekrību un rodas jaunas, pavisam citādas vibrācijas. Un pērkons! Manā dzīvē bijušas pāris reizes, kad pērkona laikā jutu kā ķermenis kāri tver katru pērkona grāvienu. Es skrēju laukā negaisa laikā, jo mani tur vilka – pat naktī. Tā arī ar emocijām. Viss atkarīgs no pašas sievietes. Ja viņā ir tieksme visu graut un ārdīt, slieksme uz vardarbību, tad arī emocijas tādas būs. Bet, ne vienmēr ir tā. Es biju ļoti izbrīnīts, kad uzzināju, ka arī sievietes, kurām piemīt maiga sirds enerģija ir spējīgas uz ekstāzi.
Un tad ir deja.
SIEVIETES SPĒJA “ATLAIST SEVI” IR PATIESI FENOMENĀLA. VISAS SLĒPTĀS REZERVES, SPĒJAS UN SASNIEGUMI IR ŠAJĀ – SIEVIETES “TUMŠAJĀ” PUSĒ.
Protams, arī vīriešiem šis avots ir zināms. Taču, kā likums, pie tā viņi iet ilgi un mērķtiecīgi.
Sieviete, kura nupat sākusi apzināties savu spēku, vēl nav ragana. Šo savu nepakļāvīgo personības daļu ir vajadzīgs iemācīties kontrolēt. iemācīties to vadīt. Un šeit tā sastopas ar savu pirmo un galveno ienaidnieku – Bailēm.
Tas patiešām ir ļoti liels un spēcīgs šķērslis. Daudz vienkāršāk ir aizmirst, nospiest un nepievērst uzmanību. Lai tikai nesastaptos ar šo monstru aci pret aci, lai tikai nebūtu jāiziet no trauslās komforta zonas! Un galvenais Baiļu resurss ir Neziņa. Sieviete, kura spējīga iekāpt nezināmajā, atrodas aiz prāta aizdegtajām lampām! Viņa atrodas vispār aiz jebkā robežām Šajā aukstajā plašumā pūš vējš un pulsē spēks. Un šis tukšums glabā sevī pašu Mūžību. Taču tajā nav un nevar būt nekā cilvēciska. pavisam nekā…
UN ŠEIT SIEVIETE SASKARAS AR CITU, NE MAZĀK NOPIETNU ŠĶĒRSLI. AR PĀRLIECĪBAS PROBLĒMU? KĀPĒC? DĒĻ KĀ?
Divi lielākie sievietes dzīves paradoksi: sava bezgalīgā potenciāla apzināšanās un neticēšana saviem spēkiem, kas bieži robežojas ar pilnīgu bezpalīdzību.
Pārliecības un virziena trūkums strādā efektīvāk kā bailes. Kas tur slikts, aizmirsties un ļauties mazajiem ikdienas darbiņiem? Kāpēc tiekties uz to, ko grūti pat iedomāties? Dzīvot kā baltajai vārnai starp pelēkajiem putniem? Iet spēka ceļu – tas nozīmē nolemt sevi briesmīgākajai vientulības izpausmei – Mūžīgai Vientulībai. No šīm durvīm vējo tads aukstums, ka atrodoties pie tām, sieviete cenšas tās aizvērt pēc iespējas ātrāk… uz visiem laikiem.
Sievietes tumšo pusi lieliski līdzsvaro vīrišķā enerģija. Ja tāda sieviete satiks īsto vīrieti, viņa viegli un ar prieku atdos par šo savienību visus pasaules dārgumus. Ļaus savai enerģijai piešķirt virzienu un pārliecību. Es pat teiktu, ka vīrietis ir spējīgs izvest sievieti pa pašu bezdibeņa malu… ar aizsietām acīm. Viena pati, pati par sevi sieviete reti ir spējīga uz tādu varoņdarbu.
Raganas uzticēšanās ir ārkārtīgi augstu vērtējama.
SPĒCĪGAS SIEVIETES KLĀTBŪTNE PATI PAR SEVI IR LIELS PARBAUDĪJUMS VĪRIETIM. UN TAJĀ PAT LAIKĀ – MILZĪGA BALVA.
Viņas enerģētiskajā laukā vīrietis ir nolemts sava spēka meklējumiem, visu iespējamo (un neiespējamo) resursu piesaistīšanai. Ko darīt? Spēks var mijiedarboties tikai ar spēku. Pretējā gadījumā vīrietis tiek “aizmests” kā iztērēts, nevajadzīgs ieliktnis.
Savu spēku kontrolējoša sieviete ir spējīga uz ļoti daudz ko. Viņas intereses fokuss pārvietojas abstraktajā un ikdienas mazās, personiskās intereses viņu aizrauj arvien mazāk. Ragana “neieciklējas” primitīvā sadzīves maģijā. Ar to jau tā izspēlējusies iepriekš, pārliecinājusies par savām iespējām un negrib tam tērēt savus vērtīgos resursus.
ES TEIKTU, KA RAGANAI IR VELNIŠĶĪGI PIEVILCĪGA SMARŽA. TO NEVAR SAOST AR DEGUNU, TAČU VAR SAJUST AR ĶERMENI. TĀ IR PĀRLIECĪBAS UN SPĒKA SMARŽA.. TICIET, DAŽIEM VĪRIEŠIEM TAS IR ĻOTI NEPIECIEŠAMS.
Ar smaidu atceros savu pirmo automašīnu. Mazajam vieglajam automobīlim ne ļoti paveicās ar savu pirmo īpašnieku: Mans: “Ehh, izbraukšu!” bieži vien beidzās ar iestigšanu līdz pašam slieksnim. Gadījās reiz tādā situācijā būt tālu no civilizācijas tumšajā diennakts laikā.. Tajā momentā es Džeimsa Bonda stilā paskatījos savas ceļabiedrenes aiz šausmām izplestajās acīs un pilnīgā mierā bridu atvērt bagažnieku, lai izņemtu lāpstu, domkratu un netālu atrastu pāris koka gabalus.. Divu-trīs stundu laikā, pēc sīzifa cienīgas piepūles no mana miera nebija paliecis nekas. Biju gatavs zvanīt draugiem un pat izsaukt evakuatoru.
Un brīdī, kad mana roka jau stiepās pēc telefona, draudzenei atvērās otrā elpa. Viņa mūs abus uzlādēja ar tik spēcīgu pārliecību, ka pēc pusstundu ilgas piepūles, mēs paši saviem spēkiem izkārpījāmies no dubļiem. Bet pēc tam, atskatoties, no kurienes bijām izkārpījušies, nesapratām, kā tas iespējams.
AR SIEVIETES SPĒKU TĀ IR VIENMĒR. TAS GUĻ, KAMĒR APSTĀKĻI TO NEIZMĀNA UZ ĀRU.
Raganas stāvoklis – tas ir sava veida kontrolējams neprāts. Kad sieviete kļūst māte, viņa no tā atvadās uz visiem laikiem. Acīs izgaist dusmas, pašiznīcinošo darbību uzliesmojumi pazūd, vietā nāk maigums un līdzsvarotība. Tā, ko ļoti mīl daudzi tie vīrieši, kuri baidās no sievietes spēka. Nepieradināmā vilcene kļūst par sargātāju un glabātāju.
Sievietes enerģijas varenība vienmēr manī iedvesusi milzīgu pateicību. uzpirkusi ar nesaprotamību, noslēpumainību un mani izbrīnijis tās vieglums. Es vienmēr ar cieņu esmu attiecies pret vīriešu sasniegumiem viņu attīstības ceļā. taču baidos pat iedomāties, uz ko spējīga spēcīga sieviete. kura iemācījusies nebaidīties pati no sevis.
