Pēc tik neapgāžamu pierādījumu uzrādīšanas sieva nesāka liegties, bet visā atzinās. Izrādījās, ka viņa 6 gadu garumā bija tikusies ar vīrieti, kam bija dienvidnieku asinis, bet kurš arī bija precējies un šķirties negrasījās. Vēlāk viņi attiecības bija pārtraukuši. Visus savus bērnus sieviete bija dzemdējusi no šā vīrieša, bet Jurim teica, ka tie ir viņa bērni.
Juris pēc tādiem jaunumiem nonāca slimnīcā un nogulēja tur diezgan ilgi, jo uz nervu pamata bija saasinājušās citas saslimšanas. Katrīna centās izlūgties vīram piedošanu, jo gribēja saglabāt laulību, bet vīrietis ar viņu pat runāt negribēja un, tiklīdz bija izrakstījies no slimnīcas, tūlīt pat iesniedza dokumentus laulības šķiršanai.
Sākumā Juris bija šokēts tik ļoti, ka nevēlējās tikties pat ar dēliem. Arī viņus ļoti nomāca atklājušies jaunumi, jo sanāca tā, ka visu dzīvi viņus nav audzinājis miesīgais tēvs, bet viņu īstais tēvs, izrādās, ir pavisam svešs vīrietis.
Vēlāk Juris saprata to, ka dēli šajā situācija nav vainīgi, un viņiem ir tikpat smagi. Lai arī tā ir sanācis, viņi tik un tā paliks Jura bērni, jo viņš tos bija audzinājis kopš dzimšanas. Viņi atjaunoja attiecības un vienojās, ka nekad par atklāto noslēpumu vairs nerunās, un viss būs tāpat, kā agrāk. Bērnus viņš ļoti mīl un palīdzēs viņiem arī turpmāk.
Kopš tā brīža ir pagājuši pieci gadi, taču vīrietim aizvien ir smagi, atceroties šo situāciju. Juris apprecējās otrreiz, taču kopēju bērnu viņiem nav. Kas attiecas uz bijušo sievu, tad viņi vairs nesazinās, un Juris saka, ka nekad viņai nepiedos, jo vienā acumirklī viņš bija zaudējis ģimeni, kuru tik ļoti mīlēja.
