SVEIKI! VARBŪT VARAT PALĪDZĒT? GADA SĀKUMĀ AR MEITU UN ZĪDAINI UZ ROKĀM AIZGĀJU NO VĪRA. JOPROJĀM NEDZĪVOJAM KOPĀ. PĒDĒJĀ LAIKĀ KAUT KĀ ĻOTI AKTĪVI SĀCIS PIEVĒRST MAN UZMANĪBU. AIZGĀJU, JO VIŅŠ DZĒRA. NEVARĒJU IZTURĒT.
BIJU NOLĒMUSI, KA NEATGRIEZĪŠOS. PAGĀJA LAIKS UN MAINĪJĀS DOMAS, KA VARBŪT VIŅŠ IR MAINĪJIES, KA VARBŪT VARĒTU ATKAL DZĪVOT KOPĀ. NEESAM OFICIĀLI ŠĶĪRUŠIES, TĀTAD, TEORĒTISKI ESAM ĢIMENE. TAJĀS DIENĀS, KAD ATNĀCA UN PIEDĀVĀJA DZĪVOT KOPĀ, BIJA PILNĪGI SADZĒRIES.
UN, IZRĀDĀS, VISU TO LAIKU, KAD DZĪVOJĀM ATSEVIŠĶI, TICIES AR KĀDU CITU SIEVIETI. NEZINU, KO IESĀKT. KO JŪS DARĪTU? KO MAN DARĪT? ES NEZINU, GRŪTI AR TĀDU AKMENI UZ SIRDS DZĪVOT, PAT, JA PIEDOTU…
Aicinām lasītājas rakstīt komentāros savu pieredzi, ieteikumus, kā rīkoties šajā situācijā.
