— Pasaule, kurā dzīvojam, ļoti nogurdina. Tā ir nepateicīga. Tu esi noguris pat no tā, ka tajā dzīvo. Esi noguris pārāk daudz mīlēt, rūpēties, dot pasaule, kura nekad neko nedod vietā. Esi noguris no nenoteiktības. Noguris no pelēkās ikdienas.
Kādreiz tu biji pilns gaišu cerību, optimisms pārspēja cinismu, biji gatavs dot un dot. Bet salauzta sirds, kāda neizpildītie solījumi, neizdevušies plāni – tas viss pamazām nonesa no debesīm uz zemi. Pasaule ne vienmēr bija laba pret tevi un tu zaudēji vairāk, nekā ieguvi, un tagad nav pilnīgi nekādas iedvesmas, lai mēģinātu atkal. Es tevi saprotu.
Patiesība ir tajā, ka mēs visi esam noguruši. Katrs no mums. Sasniedzot noteiktu vecumu mēs visi esam nekas vairāk kā lauzto siržu un čīkstošo dvēseļu armija, kas izmisīgi meklē harmoniju. Mēs vēlamies vairāk, bet esam pārāk noguruši, lai to prasītu. Mums nepatīk tas, kur tagad atrodamies, bet esam pārāk iebiedēti, lai sāktu kaut ko no sākuma. Mums vajag riskēt, bet mēs baidāmies ieraudzīt, kā viss apkārt sāk jukt un brukt. Galu galā, mēs neesam pārliecināti, cik reizes vēl varēsim sākt no sākuma.
Vēl viena patiesībā ir tā, ka esam noguruši viens no otra – no spēlēm, kuras spēlējam, meliem, kurus stāstām, nenoteiktības, ko otram dodam. Mēs negribam likt masku, bet palikt par naivu muļķi arī nevienam nepatīk. Nākas spēlēt neieredzētās lomas un kādam izlikties, jo mēs neesam pārliecināti par savu izvēli.
Es zinu, cik grūti ir turpināt kaut ko darīt un mēģināt atkal un atkal, kad beigušies garīgie spēki. Un tie optimistiskie ideāli, kurus kādreiz lolojāt, liekas bezcerīgi un muļķīgi. Bet ļaujiet man pajautāt, ja jau esat tik tuvu tam, lai padotos: pamēģiniet vēl vienu vienīgu reizīti, bet no visa spēka.
Mēs esam daudz dzīvespriecīgāki, kā domājam, un tā ir neapstrīdama patiesība. Mēs spējam dot vairāk mīlestības, vairāk cerību, vairāk kaisles, nekā atdodam tagad. Mēs vēlamies tūlītējus rezultātus un padodamies, ja neredzam efektu. Mēs izjūtam vilšanos par atbildes reakcijas nesaņemšanu un vienkārši vairs nemēģinām.
Saprotiet, ka neviens no mums nevar būt iedvesmots katru dienu.
Mēs visi izlādējamies. Mēs visi satraucamies. Mēs visi nogurstam. Fakts, ka esat spēku izsīkumā un noguruši no dzīves, nenozīmē, ka stāvat uz vietas. Katrs cilvēks, kuru kādreiz esat apbrīnojuši, kaut reizi ir juties uzveikts dzenoties pēc sapņiem. Bet tas viņam netraucēja sasniegt savus mērķus. Neļaujiet sev padoties, lai ko arī jūs darītu, vai tā būtu ikdienas
rutīna, vai arī lielu un grandiozu plānu realizēšana.
Kad esat noguruši, kustieties lēnām. Kustieties mierīgi, nesteidzoties. Bet neapstājieties. Jūs esat noguruši pilnīgi pamatoti. Jūs esat noguruši tāpēc, ka daudz ko mainiet un dariet. Jūs esat noguruši tāpēc, ka audziet. Un kādreiz šī augšana var jūs pa īstam iedvesmot
