“Man dažreiz nepieciešams vairāk naudas, tāpēc esmu spiests strādāt. Es pie sevis domāju: ja es nestrādātu apsardzē, būtu problēmas ar elektrību, malku, jo arī mājai nepieciešama kāda uzturēšana,” stāsta teātra un kino aktieris, mākslinieks un zemessargs Mārtiņš Vērdiņš.
Šodien, 25. janvārī, viņu sveicam 84. dzimšanas dienā ar siltiem apsveikuma vārdiem!
“Pēdējos gadus kopš vecāku aiziešanas es vairs neatzīmēju savu dzimšanas dienu. Tā bija mana māte, kas to organizēja, un es tikai piedalījos. Man nav ne vēlmes, ne arī spēju to darīt,” stāsta jubilārs.
Mārtiņš ar siltām sajūtām atceras laikus, kad māte rīkoja svētkus: “Tajā laikā viss bija citādi, māte bija izcila saimniece, vienmēr bija svētku galds, un mēs ar radu pulku svinējām. Māsīca no beķeru dzimtas vienmēr atnesa gardas kūciņas un pīrādziņus.”
Viņš atminas arī vecāku viesus – cilvēkus gados, ar kuriem bija daudz interesantu sarunu. “Mani vecāki bieži runāja par latviešu strēlniekiem, jo mans tēvs bija strēlnieks, un viņa paziņas arī dalījās ar stāstiem par Pirmā pasaules kara pieredzi.”
Vērtīgākie mirkļi ir, kad ģimene pulcējas kopā. “Ziemassvētkos bijām kopā savā mājā. Mēs dzīvojam mājā, ko uzcēlis mans tēvs, un arī tuvējā dzīvoklī, kur kādreiz dzīvoja bijušā sieva Mirdzas vecāki,” viņš stāsta.
“Bērniem tas ir svarīgi, viņi mums ar Mirdzu ir lielisks atbalsts. Gan viņi, gan mēs cenšamies dzīvot harmoniski un atstāt pagātnē visas nesaskaņas.”
Mārtiņš atklāj, ka viņiem nav mazbērnu. “Es biju vēlais bērns, un arī mani bērni ir dzimuši vēlāk.”
Šodien viņš svin dzimšanas dienu darbā. Viņš ir zemessargs un apsargs, strādājot arī Rīgas Stradiņa universitātē. “Es savulaik apguvu apsardzes profesiju un jau daudzus gadus strādāju šajā jomā,” stāsta Vērdiņš.
Viņš arī min, ka viņa ģimenē ir tradīcija būt neatkarības cīnītājiem. “Mēs ar dēlu turpinām šo ģimenes tradīciju.”
Par dzimšanas dienas vēlējumiem viņš atzīst, ka vislabāk ir vēlēt veselību. “Veselība ir vissvarīgākā, tikai tad var izdarīt visu, kas nepieciešams.”
Mārtiņš uzsver, ka viņš rūpējas par savu veselību, un rūpējas arī par mājas apkārtni, kur nav trūcis darba. “Kustība ir svarīga, un mājas uzturēšanai tas ir ļoti nepieciešams.”
Viņš arī piebilst, ka strādā ne tikai tāpēc, ka tas viņam ir vajadzīgs, bet arī tāpēc, ka grib nodrošināt mājas uzturēšanu.
Vērdiņš arī piebilst, ka viņš ir sākis rakstīt trešo grāmatu. “Jā, rakstu memuārus, arī par citiem laikiem un notikumiem,” viņš saka, un viņa iepriekšējās grāmatas – “Teātra dekoratora piezīmes” un “Epizodes” – ir saņēmušas lielu atzinību.
Pēc viņa teiktā, viņš arī zīmē un ir uzzīmējis daudzus aktierus, tostarp Žanu Gabēnu, un plāno iekļaut šos darbus savā nākamajā grāmatā.
“Jā, un jāatceras, ka esmu jau 60 gadus kopš konservatorijas beigšanas,” viņš noslēdz, domājot par laiku, kas ir pagājis.
Šī bija pārfrāzēta versija! Ja ir kādi īpaši aspekti, ko vēlētos izmainīt vai pielāgot, droši sakiet!
