Daudzi meteorologi jau izteikuši prognozes, ka šogad īstu ziemu, visticamāk, nepiedzīvosim, tomēr laikapstākļu prognozes mainās katru dienu, tuvojoties ciklonam.
Pirmkārt, apskatīsim, ko par šo situāciju domā ārvalstu sinoptiķi. Neskatoties uz to, ka iepriekš tika prognozētas bargas salnas Austrumeiropā, šķiet, ka līdz janvāra beigām šajā reģionā temperatūra nebūs daudz zemāka. Saskaņā ar atjaunoto prognozi, gaidāmi mīkstāki laikapstākļi, un līdz mēneša beigām temperatūra būs ap +2 līdz +3 grādiem. Naktīs termometra stabiņš noslīdēs līdz 0 līdz -2 grādiem. Aukstākās dienas jau ir pagājušas, un līdz februāra sākumam nevar gaidīt nozīmīgus aukstuma uzliesmojumus.
Kopumā ziemas otrā puse būs sniegotāka un aukstāka nekā pirmā, tomēr Austrumeiropā to varēs sajust tikai no februāra sākuma, precīzāk, tuvāk mēneša vidum. Savukārt citos Eiropas reģionos iespējami laikapstākļu anomālijas, kas saistītas ar ārkārtīgi zemu temperatūru.
Februārī, līdz ar mēneša sākumu, prognozes paredz strauju ziemas sajūtas atgriešanos. Laikapstākļi mainīsies, vējš pastiprināsies, un sala sajūta būs spēcīgāka. Tomēr pirmās februāra dienas nebūs īpaši aukstas, un nakts temperatūra varētu nebūt zemāka par -10 līdz -12 grādiem pēc Celsija.
Turpmākās februāra dienas daudzviet Eiropā būs sniegotas, un Austrumeiropā sagaidāms stiprākais sniegs, kas reizēm mijies ar lietusgāzēm. Februāra otrā puse būs siltāka par mēneša sākumu, un vietām, kur gaidāmas stipras salas, februārī var piedzīvot nenormālu sasilšanu.
Šajā nedēļas nogalē Latvijā prognozē mērenus nokrišņus – lietus un sniegu, taču lielus nokrišņus nesagaidām. Debesīs bieži būs mākoņi, un iespējama dūmaka, kas padarīs ceļus slidenus. Vējš pūtīs no dienvidiem un dienvidrietumiem ar mērenu spēku, bet sestdienas rītā vēja brāzmas var sasniegt pat 10-15 m/s, piekrastē līdz 20 m/s.
Gaisa temperatūra būs no -1 līdz +6 grādiem, un nākamās nedēļas laikā gaidāms neliels termometra stabiņa kāpums. Saskaņā ar prognozēm, nākamnedēļ Latvijā vidējā temperatūra būs aptuveni septiņus grādus virs normas, bet februāris kopumā varētu būt par četriem grādiem siltāks nekā ierasts.
Nav gaidāms spēcīgs sals un sniegs, un meteoroloģiskā pavasara sākums tiek prognozēts februārī.
Pārejot uz dienas garumu, jāpiemin, ka 21. decembrī Rīgā saule uzlēca plkst. 9:00 un norietēja plkst. 15:43, nodrošinot sešas stundas un 43 minūtes ilgu dienu. 20. janvārī dienas garums jau bija 7 stundas un 43 minūtes, un katru nākamo dienu tas pieaug par dažām minūtēm. Martā dienas garums palielināsies visstraujāk, un 20. martā iestāsies astronomiskais pavasaris. Savukārt solārais pavasaris sākas jau 5. februārī, kad beigsies tumšākais gada periods. Gada gaišākie trīs mēneši būs no 7. maija līdz 5. augustam.
Ja diennakts vidējā temperatūra saglabāsies virs nulles, meteoroloģiskais pavasaris var sākties jau 7. februārī. Pašlaik Rīgā un Kurzemes piekrastē meteoroloģiskā ziema vēl nav sākusies, un pastāv iespēja, ka šosezon tā vispār var nepienākt, pārejot uz pavasari. Šāda situācija bija vērojama arī 2019.–2020. gada ziemā.
