Nagu graušana – vai Jums tas šķiet normāli? -Mums nē, bet droši vien, tāpat kā mūsu kompānijā, tā arī Jūsu, ir kāds cilvēks kurš grauž nagus?! Patiesībā nagu graušana daudz ko izskaidro.. Ja Jums šī tēma ir interesanta, tad lasiet turpinājumā!
Jūs bieži graužat nagus? Jūs tāds neesat vienīgais! Pēc statistikas datiem, 33% pieaugušo turpina to darīt līdz sirmam vecumam.
Vai esat aizdomājies, kāpēc to darāt? Vairums cilvēku uzskata, ka tā ir reakcija uz stresu vai neordināru situāciju.
Principā tā arī ir, bet…
Kā rāda amerikāņu psihologu jaunākie pētījumi, nagu graušana var liecināt tikai par vienu – jūs esat perfekcionists.
Mūsdienu psiholoģija perfekcionismu apraksta kā: “Personīgo sasniegumu un uzskatu nebeidzamu analīzi. Vistiešāko ceļu uz to, lai justos nelaimīgs. Bieži iet roku rokā ar depresiju.”
Lūk, ko vēl pētījumi saka par nagu grauzējiem.
Šo parādību var nosaukt par “ķermeņorientētu uzvedību ar atkārtojumiem”. Psihologi to apzīmē kā “ ieradumu, kas atkārtojas un nodara ļaunumu.
Tas ir bezfunkcionāls, kā piemēram, matu raušana, ādas knaibīšana un nagu apgraušana.” Pētnieki pretstata divus modeļus, kuriem parādās šāda veida ieradums: emocionālā regulācija un apbēdinājums.
Pirmajā gadījumā jūs uzklūpat nagiem lai mīkstinātu negatīvo sajūtu efektu. Otrajā, graužat nagus, kad esat noguris, satraukts, apbēdināts.
Otrais modelis ir daudz izplatītāks, apgalvo zinātnieki. Tas demonstrē neadaptīvu plānošanas stilu ar paaugstinātām prasībām pret sevi un nevēlēšanos atslābināties.
Ko parādījuši pētījumi?
Pētnieki novēroja divu grupu cilvēkus – ar ieradumu grauzt nagus un bez – un pastiprināja savu teoriju. Pirmā grupa tiešām:
Biežāk nodevās kaitīgajam ieradumam nekā otrā;
Ātrāk padevās sarūgtinājumam, apātijai un stresam;
Demonstrēja “neadaptīvu plānošanas stratēģiju, kas bija saistīta ar problēmām savu emociju kontrolē”.
Kaitīgie ieradumi un perfekcionisms.
Pētījuma autors, doktors Kīrons O’ Konors, precizēja:
“Cilvēki, kuriem ir pieradumi ar atkārtošanos, ir perfekcionisti tajā nozīmē, ka nevar atslābināties un veikt savus pienākumus mierīgi. Tāpēc viņiem ir raksturīgi satraukties, kļūt nepacietīgiem, vilties, ja kaut kas nesanāk.”
Vienkāršāk sakot, mēs graužam nagus nevis noguruma vai stresa dēļ, bet gan tādēļ, ka esam vīlušies un apbēdināti. Tāpēc pētījums pierādīja ciešo saikni starp kaitīgo ieradumu un perfekcionismu.
Apgrauzti nagi un veselība.
Pieradums grauzt nagus nav pati kaitīgākā no visām iespējamām, bet tai piemīt savas “fiziskās un emocionālās sekas”, saka zinātnieki.
Fiziskās sekas:
Sāpīgi un apsarkuši nagi un pirkstu āda;
Asiņojošas brūces un infekcijas iespēja;
Iespēja inficēt muti ar netīru pirkstu palīdzību;
Zobu emaljas bojāšana; Iespējama zobu izkustēšanās;
Slikta iespaida atstāšana uz apkārtējiem.
Psihologi saista kaitīgos ieradumus ar traucējumiem un pat slimībām, kas pielīdzināmas obsesīvi – kompulsīvajam sindromam.
Tie ir ļoti izplatīti, apnicīgi un neproduktīvi. Un tā kā zinātnieki ir pierādījuši saistību starp nagu graušanu un perfekcionismu, tas var kļūt par šī ieraduma attaisnojumu un pat zināmu iemeslu lepnumam.
Zinātnieki gan uzstāj, ka perfekcionisms pats ir saistīts ar psihiskām problēmām.
Te jāpiemin nosliece lietot narkotikas un spirtotus dzērienus, personības un ēšanas traucējumi, paškaitējuma nodarīšana, apsēstība ar savu izskatu, sociofobija, klīniskā depresija un sirds problēmas.
Tāpēc nebūtu pareizi attaisnot savus kaitīgos ieradumus – pat ar personīgo perfekcionismu un pārāk lielu atbildības sajūtu.