Jaunas attiecības ir kā taustīšanās miglā, tā ir nemitīga cenšanās atrast pareizās podziņas un sviras, kas apmierinātu kā vienu, tā otru attiecību pusi. Arī sekss ar tikko iepazītu vīrieti sākumā ir īsta mistērija, jo, būsim godīgas – kura no mums, pirmoreiz metoties gultā ar džeku, vispirms stingrā balsī nolasa instrukciju ar savām vēlmēm un prasībām? Arī puisis, kuru tobrīd centos izpētīt un atšifrēt (sauksim viņu par Kasparu), bija visnotaļ jauks, taču tā arī bija galvenā problēma – tikpat jauks viņš bija arī gultā. Kamēr es līdu vai no ādas laukā, viss, ko no viņa saņēmu, bija vispārzināmas kustības un maigi, pat bailīgi glāsti pieklājības pēc.
Vienreiz, otrreiz, trešoreiz… un man apnika. Pēc seksa ar Kasparu vienmēr ar skumju nopūtu atcerējos Edgaru – savu bijušo, ar kuru attiecības dienasgaismā bija īsta katastrofa, taču nakts laikā viss mainījās un sekss… Un sekss, jā, tas bija fantastisks! Kad pāris dienas vēlāk ieminējos par Edgaru sarunā pie vīna glāzes ar draudzenēm, visas kā viena bija sašutušas – ar bijušajiem vairs nedrīkstot saieties (izņemot gadījumus, ja viņi pēkšņi laimē pāris miljonus un apsola tev māju jūras krastā, jaunāko BMW modeli un skapi – pilnu ar Christian Louboutin kurpītēm). Taču šo uzmācīgo domu vairs nevarēju izmest no galvas, tāpēc pietika ar vienu zvanu, lai jau nākamajā vakarā Edgars klauvētu pie mana dzīvokļa durvīm. Viss bija tieši tā, kā es vēlējos – viņš ieradās ar maniem vismīļākajiem ziediem un vīnu, kuru es dievinu vairāk par visu pasaulē. Un sekss! Kā jau biju gaidījusi, tas bija satriecošs. Mēs iztikām bez tādām frāzēm kā “dārgais, tas, protams, ir ļoti labi, bet vai tu nepavirzītu savu roku mazliet augstāk?” un man nevajadzēja pamācīt, parādīt priekšā, domāt vai izlikties.
Viņš vienkārši lasīja manas domas un es lasīju viņējās, un tieši pēc šīs bezvārdu saskaņas es biju tik ļoti noilgojusies jaunajās attiecībās. Tikai nākamajā rītā, kad pamanīju telefona displejā mēmi mirgojošo Kaspara zvanu, uz sekundi kaut kur dziļi, dziļi manī iezagās vainas sajūta. Sapratu, ka, tā vietā, lai nodotu sevi visu jaunajām attiecībām, biju spērusi desmit soļus atpakaļ un atradusi visvieglāko ceļu kā apmierināt savas vēlmes. Dažas dienas vēlāk pēc iespējas nesāpīgāk pametu Kasparu, taču ar Edgaru gan vēl pāris reizes tikos. Savu dilemmu (jaukas attiecības vs. satriecošs sekss) biju atrisinājusi pēc dzīvnieciskas loģikas, bet no otras puses – vai tiešām būtu gatava ziedot savu nākotni ārēji glītām attiecībām, bet draņķīgam seksam?
Domāju, ka nē. Attiecību eksperti, psihologi, labākās draudzenes – visi kā viens nosoda kaut mazāko domu par seksu ar bijušajiem, bet, manuprāt, tā ir viena sasodīti laba padarīšana. Jo kurš gan labāk zinās, ko meitene vēlas gultā, kā vīrietis, kurš pēdējo divu gadu laikā to vien darījis, kā centies to noskaidrot?
